Display Picture

Display Picture

Par projektu „Solis pretī Zviedrijai”

Kopeja_pie_Rotko-min

Projektā „Solis pretī Zviedrijai” vienpadsmit skolotāji no piecām Ziemeļeiropas
un Baltijas valstīm izstrādāja mācību līdzekli, kas paredzēts gan tiem, kas vēlas apgūt
zviedru valodu individuāli, gan skolotājiem, kuri izmantos materiālu savās zviedru
valodas kā svešvalodas nodarbībās.
Projektu ir finansējusi Ziemeļu Ministru padomes programma „Nordplus”
Ziemeļvalstu valodas apakšprogrammā.
Mācību līdzekļa autori pārstāv dažādas izglītības institūcijas piecās valstīs:
Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Somijā un Zviedrijā.
Projekta mērķis ir paaugstināt valodas sapratni starp Ziemeļvalstīm un Baltijas
valstīm, pastiprināt piederības sajūtu un kultūru saikni Baltijas jūras reģionā ar
intensīvu valodas apguvi vienā – zviedru – valodā.

Kopej_Klaipeda_jura-min

Par projekta dalībniekiem

Latvija (projekta koordinators)
Ilona Ļaha – projekta vadītāja, Dr. philol., Humanitāro un sociālo zinātņu institūta pētniece un zviedru valodas docētāja Daugavpils Universitātē
Aija Jakovele – Mg. paed., Mg. philol., zviedru valodas lektore Daugavpils Universitātē

Zviedrija
Sāra Lungkviste (Sarah Ljungquist) – Dr. philol. literatūrzinātnē un dzimumu līdztiesības pētniece Jēvles Universitātē
Ulrika Sērandere (Ulrika Serrander) – Dr. philol. lingvistikā un zviedru valodas kā otrās svešvalodas pētniece Jēvles Universitātē

Somija
Hilka Bergmane (Hilkka Bergman) – sociālā ekonome, zviedru valodas un komunikācijas lektore Turku Lietišķo zinātņu universitātē
Minna Bjerkberga-Souminena (Minna Björkberg-Souminen) – zviedru valodas un komunikācijas lektore Turku Lietišķo zinātņu universitātē

Lietuva
Aušra Mendele (Aušra Mendelė) – zviedru filoloģijas bakalaure, zviedru valodas skolotāja Vītauta Dižā ģimnāzijā Klaipēdā
Virgīnija Jurgaitīte (Virginija Jurgaitytė) – Mg. philol., zviedru valodas lektore Klaipēdas Universitātē

Igaunija
Kristīna Tedremā-Levorato (Kristiina Tedremaa-Levorato) – Mg. philol., zviedru valodas lektore Tallinas Universitātē

Projekta izstrādes dažādos posmos piedalījās:
Maija Burima – Dr. philol., profesore, Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes dekāne
Līzbeta Evelīna Nīnepū (Lisbet Evelin Niinepuu) – zviedru valodas lektore Tallinas Universitātē
Elizabete Drione (Elisabeth Drion) – Mg. skandināvistikā, zviedru valodas lektore Zviedrijā (Stokholmā)

Sper soli pretī Zviedrijai un zviedru valodai!

Apgūsti patstāvīgi zviedru valodu un zviedru kultūru!

Mācību līdzeklis ietver tekstus, uzdevumus un vārdnīcas trīs valodās: igauņu, latviešu un lietuviešu.

Tekstos ir iekļauti nozīmīgi fakti par zviedru kultūru, norādītas aktuālas internetvietnes, papildinformācija, veicinot jauno tēmu apguvi.

Tekstos ir aprakstīta jauniešu ikdiena Zviedrijā, Somijā un Baltijas valstīs.

Personāži sastopas un iepazīst viens otru un jauno valsti. Valodas līmenis atbilst Eiropas valodas prasmes līmenim B1 un B2.
Teksti tematiski sakārtoti un lasāmi brīvā secībā.

Ja esi ieinteresēts apgūt zviedru valodu patstāvīgi, ar izstrādāto mācību līdzekli tas ir iespējams neatkarīgi no laika, vietas un skolotāja.

Ja esi zviedru valodas skolotājs, šo mācību līdzekli var izmantot lekcijās, nodarbībās kā apgūstamo papildmateriālu.

Uzdevumi ir viegli izpildāmi gan
nodarbībās, gan individuāli.

Vārdnīca

a b c d e f g h i j k l m n o p r s t u v w x y z Å Ä Ö

A

aktiebolag, -et, = akciju sabiedrība
akuten (talsp.) traumpunkts, uzņemšanas nodaļa
akutmottagning, -en, -ar traumpunkts, uzņemšanas nodaļa
alkoholhalt, -en alkohola saturs
allemansrätt, -en tiesības brīvi izmantot dabas resursus
allvarlig, -t, -a, -are, -ast nopietns
altan, -en, -er terase, balkons
an/se (-ser, -såg, -sett) uzskatīt
anfallare, -n, = uzbrucējs
anhörig, -t, -a piederīgs
ankomst, -en, -er tuvošanās, ierašanās
anmäl/a, -er, -de, -t paziņot
annars citādi
anordna, -r, -de, -t organizēt
anställd, -a darbinieks, pieņemts darbā
anställningsintervju, -n, -er darba intervija
ansvar, -et atbildība
ansvara, -r, -de, -t būt atbildīgam
ansvarig, -t, -a atbildīgs
ansök/a, -er, -te, -t lūgt (stipendiju), rakstiski lūgt, iesniegt lūgumu
ansökan iesniegums
ansök/a pengar (-r, -te, -t) pieteikties finansējumam
antag/en, -et, -na uzņemts
antal, -et, -en skaits
antingen… eller …. vai nu,… vai nu
arbetsgivare, -n, = darba devējs
arbetsintyg, -et = izziņa no darba
arbetslöshet, -en bezdarbs
arbetsterapet, -en, -er darba terapeits
armbind/el, -eln, -lar rokas apsējs
arrangemang, -et, = pasākums
arrangera, -r, -de, -t organizēt, rīkot
arsenik, -en arsēns
arv, -et, = mantojums
assnygg, -t, -a (talsp.) ļoti skaists
avboka, -r, -de, -t atcelt rezervējumu
avbrytarbänk, -en, -ar noraidīto soliņš
av en slump sagadīšanās pēc, nejauši
avfall, -et, = atkritumi
avgång, -en, -ar atiešana, aiziešana
av/göra (-gör, -gjorde, -gjort) nolemt, izšķirt
avklara avslutningsexamina (-r, -de, -t) nokārtot gala eksāmenus
avlösningssystem, -et = darbs pa maiņām
avres/a, -an, -or izbraukums
avskur/en, -et, -na nogriezts
avsluta, -r, -de, -t beigt
avsnitt, -et, = paragrāfs, nodaļa
avstäng/d, -t, -da izslēgts
ax/el, -eln, -lar plecs

B

ban/a, -an, -or celiņš
band, -et, = lente
bandage, -t, = bandāža
banta, -r, -de, -t badoties (lai nodzītu svaru)
barfota, = basām kājām
barnvakt, -en, -er bērnu aukle
basta, -r, -de, -t iet pirtī
batteri, -et, -er baterija
bebo/dd, -tt, -dda apdzīvots
be/driva (-driver, -drev, -drivit) vadīt, vest, nodoties, piekopt
be/finna sig (-finner, -fann, -funnit)  atrasties
befolkning, -en, -ar iedzīvotāji
befäst/a, -er, -e, befäst nostiprināt
begagna/d, -t, -de lietots
behandla, -r, -de, -t uztvert
behandling, -en, -ar apiešanās, ārstēšana
behållare, -n, = tvertne, konteiners
behörighet, -en, -er piemērotība, kompetence
behöv/a, -er, -de, -t vajadzēt, nepieciešams
belopp, -et, = summa
belöna/d, -t, -de atalgots, atmaksāts
bemanningsföretag, -et = darbā iekārtošanas uzņēmums
ben, -et, = kāja
benskydd, -et, = kājsargs
bero på (-r, -dde, -tt) ir atkarīgs no
beroende av atkarīgs no
besked, -et, = atbilde
be/stå (-står, -stod, -stått) sastāvēt
beställ/a, -er, -de, -t pasūtīt
bestäm/ma, -mer, -de, -t noteikt, izšķirties, nolemt
bestört, =, -a apjucis, apmulsis, pāsrsteigts
besvik/en, -et, -na vīlies
besättning, -en, -ar apkalpe, sastāvs
bete sig (-r, -dde, -tt) uzvesties
beteckning, -en, -ar apzīmējums
betydande, = nozīmīgs
betydligt ievērojami
betyg, -et, = atzīme
beundra, -r, -de, -t apbrīnot
bi/dra till (- drar, -drog, -dragit) piedalīties, līdzdarboties, veicināt, dot
bidrag, -et, = stipendija, pabalsts
bilda, -r, -de, -t veidot, izveidot
bilregisterskylt, -en, -ar mašīnu reģistrācijas zīme
bistånd, -et, = palīdzība
bit/a ihop (biter, bet, bitit) sakost
björkris, -et, = bērzu zars
blandäktenskap, -et, = jauktās laulības
bli anställd (blir, blev, blivit) būt pieņemtam darbā
bli av (blir, blev, blivit) notikt, izdoties
bli biten (blir, blev, blivit) aizrauties
bli färdig med skolan (blir, blev, blivit) pabeigt skolu
blinka, -r, -de, -t mirkšķināt
bli över (blir, blev, blivit) palikt pāri
bly, -et svins
blyg, -t, -a, -are, -ast kautrīgs
boende, -t dzīvojamā platība
borgerlig vigs/el, -eln -lar laulības dzimtsarakstu nodaļā
borgerlig, -t, -a pilsonisks
borggård, -en, -ar pils pagalms
bo/stad, -staden, -städer dzīvoklis, mājoklis
bosätt/a sig (-sätter, -satte, -satt) apmesties uz dzīvi
bott/en, -nen, -nar gultne, pamats
boulespel, -et, = Boule spēle
brist på trūkums
bro, -n, -ar tilts
bryggeri, -et, -er alus darītava
bryt/a ihop (bryter, bröt, brutit) sabrukt
bråk, -et, = strīds
bråka, -r, -de, -t strīdēties
buffé, -n, -er zviedru galds, bufete
burk, -en, -ar burka, bundža
busig, -t, -a, -are,-ast palaidnīgs
busk/e, -en, -ar krūms
bygg/a, -er, -de, -t būvēt
byggnad, -en, -er  celtne, ēka
byt/a skola (-er, -te, -t) mainīt
bära upp (bär, bar, burit) uznest augšā
bärnsten, -en, -ar dzintars
bärnstenshalsband, -et, = dzintara kaklarota
bästis, -en, -ar labākais draugs
bättra sig (-r, -de, -t) laboties
bögdjäv/ul, -ulen, -lar (talspr.) zilais
böj/a sig, -er, de,-t noliekties

C

Centrala studiestödsnämnden (CSN) Centrālā studiju atbalsta pārvalde
charmtroll, -et, = burvīgs bērns
chilla, -r, -de, -t tusēties
coacha, -r, -de, -t vadīt, trenēt
cool -t, -a, -are, -ast jaukākā, foršākā

D

dagis Ur och skur ( nosaukums) jebkuros laika apstākļos
dansföreställning, -en, -ar dejas izrāde, priekšnesums
del/ta (-tar, -tog, -tagit) piedalīties
dela ut (-r, -de, -t) izdalīt
dela, -r, -de, -t dalīt
deltagare, -en, = dalībnieks
dessutom bez tam
det är dags ir laiks
diskborst/e, -en, -ar trauku mazgājamā birste
disktras/a, -an, -or trauku mazgājamā lupata
dissonans, -en -er nesaskaņa
doft, -en, -er smarža
dosa, -an, -or doze, kārba
dra, -r, drog, dragit (talsp.) doties, vilkties
drabba, -r, -de, -t piemeklēt, ciest
driftig, -t, -a, -are, -ast kustīgs, darbīgs, rosīgs
driv/a, -er, drev, drivit dzīt, vadīt
drygt vairāk nekā
duka undan (-r, -de, -t)  novākt no galda
dyk/a upp (-er, dök/dykte, dykt) parādīties

E

efter behov pēc nepieciešamības
eftersökt, =, -a pieprasīts
egenskap, -en, -er īpašība
egentligen īstenībā, patiesībā
el, -en elektrība
elmästare, -n, = elektriķis
energikäll/a, -an, -or enerģijas avots
engagera sig, -r, -de, -t iesaistīties
enhet, -en, -er vienība, vienotība
enkel, -t, -enkla, enklare, enklast vienkāršs
ensamstående, = vientuļš, audzina viens pats
enskil/d, -t, -da privāts, individuāls
er/bjuda (-bjuder, -bjöd, -bjudit) piedāvāt
erbjudande, -t, -n piedāvājums
erfarenhet, -en, -er pieredze
er/sätta (-sätter, -satte, -satt) aizstāt, aizvietot
ertappa/d, -t, -de pieķerts, notverts
erövra, -r, -de, -t iekarot, ieņemt
extraknäck/a, -er, -te, -t piestrādāt

F

familjeföretag, -et, = ģimenes uzņēmums
famn, -en, -ar klēpis
farlig, -t, -a, -are, -ast bīstams
fartyg, -et, = kuģis, prāmis
fast datum noteikts, konkrēts datums
fast inkomst, -en, -er stabils ienākums
fastighet, -en, -er nekustamais īpašums
fatta tycke för (-r, -de, -t) patikt
fatta, -r, -de, -t (talsp.) pielekt
feijan (talsp.) facebook
festfixare, -n, = svētku rīkotājs
fika, -r, -de, -t dzert kafiju
fixa, -r, -de, -t izdarīt
fjäll, -et, = kalni
flask/a, -an, -or pudele
flera vairāki
flott/a, -an, -or flote
flott/e, -en, -ar plosts
fly, -r, -dde, -tt bēgt
flytande, = plūstošs, šķidrs, tekoša (valoda)
flytta, -r, -de, -t pārcelt
folkbokförd dzīvesvietas deklarēšana
Folkets Hus Tautas māja, kultūras nams
folkhögskol/a, -an, -or tautas augstskola
folkomröstning, -en, -ar tautas balsošana, referendums
folksjäl, -en, -ar tautas dvēsele
folkvim/mel, -let tautas brūzma
fordon, -et, = transportlīdzeklis
forsränning, -en plostošana pa krācēm
fort/sätta (-sätter, -satte, -satt) turpināt
fortfarande vēl joprojām
fossilt bränsle, -t, -n fosilais kurināmais
fotfäste, -t, -n pamats zem kājām
frakt, -en, -er kravas pārvadāšana
frimärke, -t, -n pastmarka
fristående, = atsevišķs
frys/a in (fryser, frös, frusit) sasalt
främst pirmām kārtām
fuktig, -t, -a, -are, -ast mitrs
fullklottra/d, -t, -de pilnīgi noķēpāta
fundera på (-r, -de, -t) padomāt, pārdomāt
fundera, -r, -de, -t domāt, apdomāt
fungera, -r, -de, -t darboties
funktionshindra/d, -t, -de persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām
funktionsnedsättning, -en, -ar invalīds
fuska, -r, -de, -t blēdīties, norakstīt
fyll/a, -er, -de, -t svinēt dzimšanas dienu
fyllogäng, -et, = piedzērusies kompānija
fynda, -r, -de, -t iet uz izpārdošanām
få insyn (får, fick, fått) gūt ieskatu
få klart (får, fick, fått) noskaidrot
få lust (får, fick, fått) būt vēlmei
få reda på (får, fick, fått) uzzināt
få syn på (får, fick, fått) ieraudzīt
få tag i (får, fick, fått) atrast, dabūt
fånga intresse, -r, -de, -t saistīt interesi
fäll/a en tår (-er, -de, -t) birdināt asaras
färdig, -t, -a gatavs
färdtjänst, -en transporta pakalpojumi (veciem, slimiem)
färg, -en, -er krāsa
färj/a, -an, -or prāmis
fästning, -en, -ar cietoksnis
föds/el, -eln, -lar dzimšana
följ/a med (-er, -de, -t) sekot
följare, -n, = sekotājs
följd, -en, -er sekas
förare, -n, = šoferis
förband, -et, = pārsējums, pārsējs
förbere/dd, -tt, -dda sagatavots
förbered/a, -er, -de, förberett sagatavot
förberedelse, -n, -r sagatavošanās
förbjud/en, -et, -na aizliegts
fördela, -r, -de, -t izdalīt, sadalīt
fördröj/a, -er, -de, -t kavēt, ievilkt
före/komma ( -kommer, -kom, -kommit) būt sastopamam
förena, -r, -de, -t apvienot
förening, -en, -ar biedrība
före/slå (-slår, -slog, -slagit) ieteikt
företag, -et, = uzņēmums
för hand ar rokām
förfärlig, -t, -a, -are, -ast šausmīgs, drausmīgs
förgäves veltīgi
förlova sig, -r, -de, -t saderināties
förmåg/a, -an, -or spēja
förmodligen šķietami, varbūtēji
förnya, -r, -de, -t atjaunot
förnyelsebar, -t, -a atjaunināms, atjaunojams
förorena, -r, -de, -t piesārņot
förort, -en, -er priekšpilsēta
förpackning, -en, -ar iesaiņojums
förresten starp citu
försena sig, -r, -de, -t nokavēt
försiktig, -t, -a, -are, -ast uzmanīgs
för/skjutas ( -skjuts, -sköts, -skjutits) nobīdīties
forskning, -en, -ar pētījums
förskol/a, -an, -or pirmsskola
förskoleklass, -en, -er pirmsskolas klase
förskoleverksamhet, -en, -er pirmsskolas aktivitātes
för … skull (kaut kā/ kura) dēļ
förslag, -et, = priekšlikums
förslitningsskad/a, -an, -or vecā trauma
försommar, -en agrā vasara
för/störa (-stör, -störde, -stört) sabojāt
försvara sig (-r, -de, -t) aizsargāties
försäkring, -en, -ar apdrošinājums
försäljning, -en, -ar pārdošana
för tillfället šajā gadījumā
förtjust, =, -a sajūsmināts
förtroende, -et uzticēšanās, uzticība
förtvivla/d, -t, -de izmisis
förut iepriekš, agrāk
förut/sätta (-sätter,-satte, -satt) rēķināties, būt par nosacījumu
förutom bez tam
förutsättning, -en, -ar nosacījums
förväntning, -en, -ar gaidas, cerības
föräldradag, -en, -ar vecāku diena
föräldraförsäkring, -en, -ar vecāku apdrošināšana
föräldraledig, -t, -a bērnu kopšanas atvaļinājums
föräldrapenning, -en vecāku pabalsts

G

gal/en, -et, -na traks
ge intryck (ger, gav, gett/givit) atstāt iespaidu
ge råd (ger, gav, gett/givit) dot padomus
ge sig (ger, gav, gett/givit) padoties
ge sig på (ger, gav, gett/givit) uzbrukt
ge upp (ger, gav, gett/givit) padoties
ge ut (ger, gav, gett/givit) izdot
gemensam, -t, -ma kopīgs
genast uzreiz, pēkšņi
genomtänkt, =, -a pārdomāts
genuin, -t, -a īsts, patiess
genusinriktning, -en, -ar uz dzimumu orientēts
genusmedvetenhet, -en dzimuma apzināšanās
gevär, -et, =  ierocis
gilla läget (-r, -de, -t) patikt, būt apmierinātam
gissa, -r, -de, -t minēt, uzminēt
givetvis pats par sevi saprotams
glasigloo, – n, -r / -er stikla atkritumu konteiners
glåpord, -et, = zobgalība, lamuvārds
god/känna (-känner, -kände, -känt) atzīt par labu, atzīt par pieņemamu, pieņemt
godishalsband, -et, = kaklarota no konfektēm
godkän/d, -t, -da ieskaitīts
godnattsag/a, -an, -or vakara pasaka
gott om pietiekoši
grann/e, -en, -ar kaimiņš
gränsa till (-r, -de, -t) robežoties
gräs, -et, = zāle
gräsklippning, -en zāles pļaušana
gräsmatt/a, -an, -or mauriņš
gratis, = par brīvu
grej, -en, -er lieta
grunda/d, -t, -de dibināt
grundskol/a, -an, -or pamatskola
gruv/a, -an, -or raktuve
gruvbolag, -et, = kalnrūpniecības uzņēmums
gräv/a fram (-er, -de, -t) izvilkt
gräv/a, -er, -de, -t rakt
grönskande, = zaļojoša
gröt, -en, -er putra
gullig, -t, -a, -are, -ast jauks, mīlīgs
gumm/a, -an, -or vecenīte
gym, -met, = sporta zāle
gå fram (går, gick, gått) pieiet klāt
gå i retur (går, gick, gått) iet uz pārstrādi
gå i uppfyllelse (går, gick, gått) piepildīties
gå överstyr (går, gick, gått) pārvelties pāri, noiet dibenā
gå på helspänn (går, gick, gått) saspriegts,
gå sönder (går, gick, gått) saplīst, salūzt
gå ut gymnasiet (går, gick, gått) pabeigt ģimnāziju (vidusskolu)
gäll/a, -er, -de, -t attiekties, derēt
gäng, -et = kompānija, bars
gärningsman, -mannen, -män män vīrs, vīrietis
gästkort, -et, = viesa karte
göra bort sig (gör, gjorde, gjort) izblamēties
göra bra ifrån sig (gör, gjorde, gjort) labi sevi parādīt
göra sällskap (gör, gjorde, gjort) sastādīt kompāniju
göra sig beredd (gör, gjorde, gjort) sagatavoties
göra sig redo (gör, gjorde, gjort)  sagatavoteis
göra slut (gör, gjorde, gjort) izbeigt attiecības
göra tabbar (gör, gjorde, gjort) rupji kļūdīties

H

ha fullt upp (har, hade, haft) aizņemts (daudz darba)
ha ingen aning (har, hade, haft) nebūt nojautai par
ha koll (har, hade, haft) pārbaudīt
ha kvar (har, hade, haft) būt pāri, palikt pāri
ha något i bakfickan (har, hade, haft) būt pieredzei / sagatavotam
ha på gång (har, hade, haft) vienlaicīgi daudz darāmā
ha råd (har, hade, haft) būt naudai
ha tur (har, hade, haft)  
halka, -r, -de, -t veikties, laimēties
halvlek, -en, -ar paslīdēt
halvö, -n, -ar pusspēle
hand/bok, -en, -böcker pussala
handel, -n rokasgrāmata, instrukcija
handikappbuss, -en, -ar autobuss invalīdiem
handla om (-r, -de, -t) iet runa par
hantera, -r, -de, -t apieties, rīkoties
hantverk, -et, = amatniecība
hatbrott, -et, = naida , ienaida noziegums
hav, -et, = jūra
helst vislabāk
hem/stad, -staden, -städer dzimtā pilsēta
hembygd, -en, -er vietējs, lokāls
hembygdsrätt, -en tiesības dzīvot Ālandu salā
heminredning, -en, -ar mājas ierīkošana
hemkunskap, -en mājturība
hemmaplan, -en mājās
hemsid/a, -an, -or internetvietne, mājas lapa
hemtjänsten veco ļaužu patronāža
hemtrevlig, -t, -a, -are, -ast jauki kā mājās
hen viņš/viņa
himla (talsp.) stiprs, milzīgs
hitta, -r, -de, -t atrast
hjälm, -en, -ar ķivere
hjälpmed/el, -let = palīglīdzeklis
hjälpverksamhet, -en, -er palīdzības aktivitāte
hot, -et, = drauds
humaniora (pl.) humanitārās zinātnes
hundspann, -et, = suņu pajūgs
hur många gånger som helst cik reižu vien vēlas
hushåll, -et, = mājsaimniecība
hushållsvar/a, -n, -or mājsaimniecības preces
husmanskost, -en mājas ēdiens
huttra till (-r, -de, -t) drebināties
huvudansvar, -et galvenā atbildība
hyr/a ut (-hyr, -de, -t) īrēt
håll/a ett tal (håller, höll, hållit) turēt runu
håll/a fast vid (håller, höll, hållit) turēties cieši pie
håll/a kontakten (håller, höll, hållit) uzturēt kontaktus
håll/a med (håller, höll, hållit) piekrist
håll/a om (håller, höll, hållit) apkampt
håll/a på med (håller, höll, hållit) nodarboties dotajā brīdī, uzsākt
håll/a sig borta (håller, höll, hållit) turēties
hållbar utveckling, -en, -ar ilgtspējīga attīstība
hållbar, -t, -a ilgstpējīgs
häftig, -t, -a, -are, -ast spēcīgs
hämta, -r, -de, -t paņemt
händ/a, -er, -e, hänt notikt
hänförande, = valdzinošs, aizraujošs
häng/a med (-er, -de, -t) pievienoties, būt kopā
häng/a ute (-er, -de, -t) palikt ārā
härstamma, -r, -de, -t izcelties
höglju/dd, -tt, -dda ļoti skaļš, trokšņains
högskoleprov, -et, = iestājeksāmens augstskolā
högtidlig, -t, -a, -are, -ast svinīgs
högutbilda/d, -t, -de ar augstāko izglītību
höj/a, -er, -de, -t pacelt
höns, -et, = vista
hörlur, -en, -ar austiņas

I

i anslutning till blakus
i dagligt tal sarunvalodā
idrott, -en, -er sports
idrottsolyck/a, -an, -or sporta negadījums
i förhållande till attiecībā uz
i förväg iepriekš, priekšlaikus
i god tid laikus
illa slikti
illa till mods slikts garastāvoklis
i lugn och ro mierā
i marginalen pierobežā, nomalē
imponera -r, -de, -t inponēt, iedvest cieņu
inblanda/d, -t, -de iejaukts
inbrott, -et, = ielaušanās
inkalla/d, -t, -de sasaukt
inkomst, -en, -er ienākums
inlinda/d, -t, -de ietīts
innanför iekšpus
innebandy, -n hokejs iekštelpās
inne/bära (-bär, -bar, -burit) nozīmēt
innegård, -en, -ar iekšpagalms
innehåll, -et = saturs
in/föra (-för, -förde, -fört) ievest, ieviest
in/gå (-går, -gick, -gått) ieiet, iesniegt, pievienoties
in/gå äktenskap (-går, -gick, -gått ) noslēgt laulību
in/gå partnerskap (-går, -gick, -gått) noslēgt partnerattiecības
in/leda (-leder, -ledde, -lett) ievest, ievadīt, uzsākt
inofficiell, -t, -a neoficiāls
in/se (-ser, -såg, -sett) atzīt
inseminera, -r, -de, -t mākslīgi apaugļot
i nära anslutning netālu
i samband med saistībā ar
inslag, -et, = (rakstura) vilciens
inte ens hinn/a (hinner, hann, hunnit) nepaspēt
intill līdzās
invadera, -r, -de, -t iebrukt, ieņemt
invandrare, -n, = ieceļotājs
invånare, -n, = iedzīvotājs
ispås/e, -en, -ar maisiņš ar ledu
i stället för tā vietā

J

jobbig, -t, -a, -are, -ast sarežģīti, darbietilpīgs
jord, -en zeme
jämfört med salīdzinājumā ar
jämn, -t, -a, -are, -ast vienmērīgs, vienāds
järnmalm, -en, -er dzelzsrūda
jättetråkig, -t, -a, ļoti garlaicīgs

K

kandidat, -en, -er bakalaurs
kapsyl, -en, -er pudeles vāciņš
kasta sig om halsen (-r, -de, -t) mesties ap kaklu
kasta, -r, -de, -t mest
kastell, -et, = mazāks cietoksnis
kelig, -t, -a, -are,-ast pieglaimīgs, pieglaudīgs
kila iväg (-r, -de, -t) steigties ceļā
kladdig, -t, -a, -are, -ast lipīgs, nosmērēts
klara  upp (-r, -de, -t) noskaidrot
klara av (-r, -de, -t) nokārtot
klara sig (-r, -de, -t) tikt galā
klipp/a, -er, -te, -t griezt, pļaut, cirpt
kliv/a (kliver, klev, klivit) kāpt
kliv/a på (kliver, klev, klivit) iekāpt
klädkedj/a, -an, -or apģērbu veikalu ķēde
klänningsfick/a, -an, -or kleitas kabata
klättra, -r, -de, -t kāpt, rāpties
knappast tik tikko
knyt/a kontakter (knyter, knöt, knutit) nodibināt kontaktu
knyt/a (knyter, knöt, knutit) sasiet
knyte, -t, -n sainis, vīstoklis
knytkalas, -et, = groziņu vakars
knåda, -r, -de, -t mīcīt
knä, -(e)t, -n celis
knäckt, =, -a salauzts, depresijā
knäpp, -t, -a, -are, -ast stulbs, jocīgs
knäskål, -en, -ar ceļgala bļodiņa
kolla, -r, -de, -t pārbaudīt
kollektivtrafik, -en sabiedriskais transports
komm/a förbi (kommer, kom, kommit) paiet garām
komm/a i vägen (kommer, kom, kommit) stāties ceļā
komm/a ihåg (kommer, kom, kommit) atcerēties
komm/a med förslag (kommer, kom, kommit) ieteikt
komm/a överens (kommer, kom, kommit) vienoties
kommun, -en, -er pašvaldība
kompisgäng, -et, = draugu kompānija
komvux pieaugušo izglītība
konståkning, -en daiļsslidošana
konungarike, -t, -n karaliste
koppar, -n varš
koppla upp sig (-r, -de, -t) pieslēgties
korridorrum, -met, = istaba kopmītnēs
kosttillskott, -et, = pārtikas piedevas
kraftig, -t, -a, -are, -ast spēcīgi
krama, -r, -de, -t apmkampt
kranskommun, -en, -er neliela komūna
kratt/a, -an, -or grābeklis
krossa, -r, -de, -t sadauzīt
krydd/a, -an, -or pievienot garšvielas
kryssning, -en, -ar kruīzs, jūras ceļojums
krånglig, -t, -a, -are, -ast sarežģīts
kräk/as, -s, -tes, -ts atvemt
krävande, = prasīgs
kungahus, -et, = karaļnams
kunglighet, -en, -er karaliskā augstība
kunskap, -en, -er zināšanas
kupp, -en, -er apvērsums
kurort/stad, -staden, -städer kūrortpilsēta
kursare, -n, = (talsp.) kursabiedrs
kust, -en, -er krasts
kustområde, -t, -n krasta apgabals
kval, -et, = kvalificēšanās sacīkste
kylig, -t, -a, -are, -ast vēsi
käk, -et (talsp.) ēdiens
källare, -n, = pagrabs
känn/a på (-er, kände, känt) pieskarties
kärnämne, -t, -n pamatpriekšmets
kärnkraftverk, -et, = atomspēkstacija
kö, -n, -er rinda
könsfördelning, -en sadalījums pēc dzimuma
könsneutral, -t, -a, -are, -ast dzimumneitrāls
könstillhörighet, -en piederība dzimumam
kör, -en, -er koris
köttfärspaket, -et, = maltās gaļas paka

L

ladda ner (-r, -de, -t) ielādēt
laddningsbar, -t, -a uzlādējams
lag, -et, = komanda
lagmännisk/a, -an, -or komandas cilvēks
lagstadga/d, -t, -de likumīgs
lagstiftning, -en likumdošana
lagtingsval, -et, = parlaments Ālandē
lakan, -et, = palags
landsbygd, -en lauku apvidus
landsdel, -en, -ar valsts daļa
landskamp, -en, -er starptautiskās sacensības
landskap, -et, = ainava, apgabals
landsnum/mer, -ret, = valsts kods
lastbilsflak, -et, = kravas mašīnas piekabe
led, -en, -er locītava
legitimation, -en, -er personību apliecinošs dokuments
lika vienlīdzīgi
likställ/a, -er, -de, -t pielīdzināt, nostādīt līdzās
lita på (-r, -de, -t) uzrticēties
lite grann mazliet
livsmed/el, -let, = pārtika
livvakt, -en, -er miesassargs
lock, -et, = vāks
loppis, -en -ar krāmu tirgus
lossa, -r, -de, -t atraisīt
lotta ut, -r, -de, -t izlozēt
lottovinst, -en, -er laimests loterijā
lova, -r, -de, -t apsolīt
lovande, = daudzsološs
lukta illa (-r, -de, -t) slikti smaržot
lunchlåd/a, -an, -or līdzi ņemamas pusdienas, pusdienu trauks
lunka, -r, -de, -t tecēt riksīšiem
luta sig (-r, -de, -t) noliekties
luta/d, -t, -de atsliets, noliecies
lyft/a, -er, -te, -t celt, pacelt
lågenergilamp/a, -an, -or enerģiju taupoša spuldzīte
lån, -et, = aizdevums, aizņēmums
låna ut (-r, -de, -t) izīrēt
långvarig, -t, -a, -are, -ast ilglaicīgs
låt, -en, -ar dziesma
låt/a (låter, lät, låtit) skanēt, izklausīties
läge, -t, -n stāvoklis
lägg/a ner (lägger, lade, lagt) pārtraukt darboties
lägg/a upp (lägger, la(de), lagt) ielādēt
läggning, -en, -ar stāvoklis
läkemed/el, -let, = ārstniecības līdzeklis
lämna in (-r, -de, -t) iesniegt, atstāt
lämplig -t, -a, -are, -ast piemērots
län, -et, = lēnis
längdskidor (pl.) distanču slēpošana
längta efter (-r, -de, -t) ilgoties
länk, -en, -ar links
läskig, -t, -a, -are, -ast pretīgs, nejauks
lätta över (-r, -de, -t) kļūt vieglāk
löfte, -t, -n solījums
löpträna, -r, -de, -t trenēties skriešanā
lös/a medlemskap (-er, -te, -t) iegūt dalības atļauju

M

m/s (eng. motorship) tvaikonis
magist/er, -ern, -rar maģistrs
majbras/a, -an, -or ugunskurs
maritim, -t, -a jūrniecības, jūras
marknad, -en, -er tirgus
marknadsför/a, =, -de, -t apgrozīt (tirgū), piedāvāt, ieviest tirgū
marknadsledare, -n, = vadošais tirgū
matlagning, -en ēdiena gatavošana
matrester (pl.) ēdiena paliekas
matte (talsp.) matemātika
medborgarskap, -et = pilsonība
meddelande, -t, -n ziņa, īsziņa
medelklass, -en, -er vidusklase
medlem, -men, -mar biedrs, loceklis
medresenär, -en, -er līdzbraucējs
mellanmål, -et aizaidiņš, uzkoda, uzēšana starp ēdienreizēm
mellersta vidējais, vidus
meningsfull, -t, -a, -are, -ast nozīmīgs
messa, -r, -de, -t (talsp.) nosūtīt ziņojumu
midj/a, -an, -or viduklis
midnattssol, -en pusnakts saule
mil/d, -t, -da, -are, -ast maigs, liegs
miljö, -n, -er vide
miljöstation, -en, -er pārstrādes centrs
miljövänlig, -t, -a, -are, -ast dabai draudzīgs
minoritet, -en, -er minoritāte
minska, -r, -de, -t mazināt, samazināt
minska/s, -s, -des, -ts samazināties
missa, -r, -de, -t nokavēt, palaist garām
misshandel, -n varmācība, ļaundarība
misstag, -et, = kļūda, pārpratums
modersmål, -et = dzimtā valoda
modevisning, -en, -ar modes demonstrēšana
mord, -et, = slepkavība
mordförsök, -et, = slepkavības mēģinājums
motståndare, -n, = pretinieks
motsvara, -r, -de, -t atbilst
motsvarighet, -en, -er atbilstība, līdzvērtība
musikutrustning, -en, -ar mūzikas aprīkojums
muskelbristning, -en, -ar muskuļu plīsums
muskelfäste, -t, -n muskuļu saites
mygg, -en odi, knišļi
myndig, -t, -a pilngadīgs
myndighet, -en, -er iestāde
mynta, -r, -de, -t ieviest
myr, -en, -ar purvs
mys/a, -er, -te, -t jauki atpūsties mājās
mysig, -t, -a, -are, -ast mājīgs
målgrupp, -en, -er mērķa grupa
mållöst bez mērķa, mēms
målmedvet/en, -et, -na mērķtiecīgs
mångfald, -en, -er dažādība, daudzveidība
möjlig, -t, -a iespējams
mördarsnig/el, -eln, -lar Spānijas kailgliemezis
mörkhya/d, -t, -de tumšādains
mösspåtagning, -en cepures uzlikšanas ceremonija
möte, -t, -n tikšanās

N

nak/en, -et, -na kails
nation, -en, -er studentu novads, novadnieks
nationskort, -et, = studentu apvienības karte
naturbruk, -et dabas izmantošana, lauksaimniecība
naturtillgång, -en, -ar dabas resurss
naturvårdsverket dabas aizsardzības pārvalde
naturvetenskap, -en dabaszinātnes
nicka, -r, -de, -t māt, pamāt
niorna (pl.) devītās klases skolēni
noggrann, -t, -a, -are, -ast noteikts, precīzs
nojig, -t, -a, -are, -ast (talsp.) muļķīgs
nosa, -r, -de, -t paostīt
nubbevis/a, -an, -or galda dziesma,šlāgeris
nykt/er, -ert, -ra, -rare, -rast nedzēris
nyskörda/d, -t, -de tikko novākts
nyttig, -t, -a, -are, -ast derīgs, lietderīgs
nyutexaminera/d, -t, -de nesen ieguvis diplomu
någonstans kaut kur
nämn/a, -er, -de, -t nosaukt
närbeläg/en, -et, -na netāls, tuvens
näring, -en, -ar rūpniecības nozare
närma sig, -r, -de, -t tuvoties
nätsid/a, -an, -or internetvietne, mājas lapa
nöj/a sig (-er, -de, -t) būt apmierinātam
nöj/d, -t, -da, -are, -ast apmierināts

O

oavsett neskatoties
obligatorisk, -t, -a obligāts
odla, -r, -de, -t audzēt
odlare, -n, = audzētājs
odlingssäsong, -en, -er stādīšanas sezona
offentlig, -t, -a, -are, -ast atklāts
okamratlig, -t, -a nedraudzīgi
ombord uz klāja
omfatta, -r, -de, -t aptvert, apņemt. Ietvert
omgivande, = aptverošs
område, -t, -n apgabals, rajons, apvidus, nozare
omslagspapp/er, -ret, = ietinamais papīrs
omvårdnad, -en aprūpe
onödig, -t, -a nevajadzīgs
ordentlig, -t, -a, -are, -ast kārtīgi, pamatīgi
ordförande, -n, = priekšsēdētājs
ordinarie, = parasts, pastāvīgs
ordna, -r, -de, -t organizēt
orka, -r, -de, -t spēt, jaudāt
oroa sig, -r, -de, -t uztraukties
ort, -en, -er vieta
otäck, -t, -a, -are, -ast nejauks, nerātns
outhärdlig, -t, -a neizturams
ovanlig, -t, -a, -are, -ast neparasti

P

pallkrag/e, -en, -ar koka kaste, palešu kaste
palt, -en, -ar asiņu pudiņš, asiņu pankūka
pant, -en, -er nodoklis
pappersmass/a, -an, -or papīra masa
parhus, -et, = dvīņu māja
passa på (-r, -de,-t) izmantot izdevību
passa, -r, -de, -t pieskatīt, derēt
passningsövning, -en, -ar piespēles vingrinājumi
pendla, -r, -de, -t braukāt turp un atpakaļ
pentry, -t, -n neliela virtuvīte
periodvis periodiem
persilja, -n pētersīļi
pigga upp (-r, -de, -t) uzpurināt, atsvaidzināt
pigga upp sig (-r, -de, -t) uzmundrināties
pilla, -r, -de, -t nokratīt
plan, -en, -er laukums
plantera, -r, -de, -t stādīt
plantering, -en, -ar plantācija, iestādītie augi
planteringskärl, -et, = stādu trauks
plastburk, -en, -ar plastmasas burka
plastfolie, -n, -r polimēru plēve
plastkass/e, -en, -ar plastmasas maisiņš
plinga till (-r, -de, -t) zvanīt, tikšķēt
plocka fram (-r, -de, -t) paņemt, izņemt
plocka svamp (-r, -de, -t) lasīt sēnes
plocka, -r, -de, -t savākt, salasīt
plugga, -r, -de, -t mācīties
pluggande, -t -n mācīšanās
plåg/a -an, -or mokas
polare, -n, = (talsp.) draugs
polcirk/el, -n, -lar polārloks
porslin, -et porcelāns
portionssnus, -et, -er šņaucamā tabaka paciņās
poäng, -en, = punkts, kredītpunkts
praoa, -r, -de, -t iziet skolas prakse
praoplats, -en, -er skolas prakses vieta
prick tieši
pris, -et, = el. priser balva
proppfull, -t, -a pārpildīts
provsmaka, -r, -de, -t nogaršot
prägla, -r, -de, -t iezīmēt
präglas, =, -des, -ts izcelties, uzspiest
pumpa upp (-r, -de, -t) uzpumpēt
punk, -en panks
puss, -en, -ar buča
pyssla, -r, -de, -t čubināties, knibināties, nodarboties
pyttsan maziņais, mīļais
påbörja, -r, -de, -t uzsākt, aizsākt
på direkten uzreiz, nekavējoties
på egen hand patstāvīgi
på frivillig basis brīvprātīgi
påföljd, -en, -er sekas
på grund av dēļ
på/gå, (-går, -gick, -gått) notikt, norisināties
på nätet internetā
påtår, -en otrā (uzpildītā) tase
påverka, -r, -de, -t ietekmēt

R

rabatt, -en, -er atlaide
radhus, -et, = rindu māja
rankning, -en, -ar reitings
ras, -et, = nobrukums, aizgruvums
rasa, -r, -de, -t sabrukt, sagāzties
raw food-glass, -en, -ar Raw food saldējums
rederi, -et, -er rēdereja
redskap, -et, = darba rīks, instruments
regelbund/en, -et, -na pastāvīgi
reglera, -r, -de, -t regulēt, kārtot
rekrytering, -en, -ar rekrutēšana
rensa, -r, -de, -t ravēt
res/a sig (-er, -te, -t) piecelties
resmål, -et, = ceļojuma mērķis
returres/a, -an, -or atpakaļbrauciens
rik, -et, -en valsts
rimlig, -t, -a, -are, -ast pieņemams
ringa, = mazs, neliels, nenozīmīgs
rod/er, -ret, = stūre
roddare, -n, = airētājs
rodna, -r, -de, -t nosarkt
rollator, -n, -er staiguļi ar riteņiem
rull/e, -en, -ar rullis
rullande dagis ripojošs (Mobilais dārziņš)
rullande schema (-t, -n) slīdošs grafiks
rutt, -en, -er maršrut, virziens
rym/ma, -mer, -de, -t ietilpināt
rådgivare, -n, = padomdevējs
rådhus, -et, = pilsētas dome
råka illa ut (-r, -de, -t) iekrist nelaimē, nonākt nepatīkamā situācijā
råka, -r, -de, -t gadīties
rån, -et, = laupīšana
räck/a (till), -er, -te, -t pietikt
rätt som det är steigā
rätt, -en, -er ēdiens
rättighet, -en, -er tiesības, privilēģija
rättvis, -t, -a taisnīgs
rättvisemärkt, =, -a ar godīgas tirdzniecības zīmi
rökförbud, -et, = smēķēšanas aizliegums
röra sig (rör, rörde, rört) kustēties, apgrozīties
röst, -en, -er balss
rösta, -r, -de, -t balsot

S

sakna, -r, -de, -at trūkt, pietrūkt
samarbeta, -r, -de, -t sadarboties
samarbetsförmåga, -n spēja sastrādāties,sadarboties
samhällelig, -t, -a sabiedrisks, sociāls
samhällskunskap, -en, -er sabiedriskās zinātnes
samhällsmotstånd, -et sabiedrības pretestība
samhällsvetenskap, -en sociālās zinātnes
samköna/d, -t, -de viena dzimuma
samman/binda (-binder, -band, -bundit) savienot kopā
sammanfatta, -r, -de, -t apkopot
sammanlagt kopā
samordna, -r, -de, -t saskaņot
samtal, -et, = saruna
samtidigt vienlaicīgi
samtliga visi
sanningsenligt patiess
satsa på (-r, -de, -t) ieguldīt
schysst, =, -a (talsp.) forši
se efter (ser, såg, sett) sekot, novērot
se till (ser, såg, sett) rūpēties par
segermål, -et, = uzvaras vārti
separation, -en, -er šķiršanās
sevärdhet, -en, -er ievērības cienīgs objekts
signalera, -r, -ade, -at signalizēt
silversmed, -en, -er sudraba kalējs
sinne för humor humora izjūta
sist pēdējais
sitt/a till bords (sitter, satt, suttit) sēdēt pie galda
sjukgymnast, -en, -er fizioterapeits
sjukgymnastik, -en fizioterapija
sjuksköterska, -n, -or medmāsa
självförsvar, -et, = pašaizsardzība
självklarhet, -en, -er lieta, kas pati par sevi saprotama
självständig, -t, -a, -are, -ast patstāvīgs
självstyr/d, -t, -da autonoms
sjöfart, -en kuģniecība, jūras brauciens
skad/a, -an, -or postījums, bojājums, ievainojums
skada sig (-r, -de, -t) gūt traumu, sasisties
skada/d, -t, -de guvis traumu
skadedjur, -et, = kaitēklis
skadegörelse, -n, -r kaitniecība
skaffa sig (-r -de -t) sagādāt, sadabūt
skaffa, -r, -de, -t sagādāt, sadabūt
skaka hand (-r, -de, -t) paspiest roku
skapa, -r, -de, -t izveidot
skatt, -en, -er nodoklis
ske, -r, -dde, -tt notikt
skicklighet, -en, -er izveicība
skiffergas, -en, -er slānekļa gāze
skilj/a, -er, -de, -t atšķirt
skitkul (talsp.) super jauki
skjut/a (skjuter, sköt, skjutit) iemest, šaut
skjutsa, -r, -de, -t aizvest
skog, -en, -ar mežs
skoj, = joks
skoja, -r, -de, -t jokot
skolavslutning, -en, -ar izlaidums
skolbetyg, -et = skolas atzīme
skolka, -r, -de, -t kavēt (skolu), bastot
skollov, -et, = skolas brīvlaiks
skolplikt, -en, -er skols pienākums
skoltrött, =, -a noguris no skolas
skott, -et, = šāviens
skrik/a till (skriker, skrek, skrikit) iekliegties
skräp, -et, = atkritumi, krāmi
skutta, -r, -de, -t lekt, lēkāt
skydda, -r, -de, -t sargāt, aizsargāt
skyhög, -t, -a milzīgi augsts
skyltfönst/er, -ret, = vitrīna
skynda sig (-r, -de, -t) steigties
skåla, -r, -de, -t saskandināt
skämta, -r, -de, -t jokot
skämtsamt jokojot
skänk/a, -er, -te, -t dāvināt
skärgård, -en, -ar šēras
skörd, -en, -ar raža
skörda, -r, -de, -t ievākt ražu
skördefest, -en, -er ražas novākšanas svētki
sköt/a, -er, -te, -t kopt, rūpēties
skötersk/a, -an, -or medmāsa, aprūpētāja
slagsmål, -et, = kautiņš
slit/a åt sig (sliter, slet, slitit) raut uz sevi
slit/a (sliter, slet, slitit) smagi strādāt
slogan, -s lozungs, devīze
slump, -en, -ar gadījums, sagadīšanās
slutbetyg, -et, = gala atzīme
slutprov, -et, = gala pārbaudījumi
slå huvudet på spiken (slår, slog, slagit) kā naglai uz galvas
slå två flugor i en smäll (slår, slog, slagit) nosist divas mušas ar vienu sitienu
slåss, =, slogs, slagits kauties
släpa sig (-r, -de, -t) vilkties
släpp/a iväg (-er, -te, -t) atlaist, palaist
slöjd, -en, -er galdniecība
slösa, -r, -de, -t šķiest (naudu)
SM / svenskt mästerskap zviedru meistarsacensības
smacka, -r, -de, -t čāpstināt
smart, =, -a, -are, -ast izveicīgs, veikls
smidesverk/stad, -staden, -städer kalšanas darbnīca
smycka, -r, -de, -t rotāt, greznot
smycke, -t, -n rotaslieta
smygtitta, -r, -de, -t slepeni skatīties
småbrukare, -n, = sīkražotājs
småningom pamazām
smärt/a, -an, -or sāpes
smärtstillande med/el, -let, = sāpju nomierinošs līdzeklis
snack, -et = (talsp.) pļāpas, tenkas
snus, -et šņaucāmā tabaka
snusförsäljning, -en, -ar šņaucāmās tabakas pārdošana
snygg, -t, -a, -are, -ast skaists
snöre, -t, -n aukla
snöskot/er, -ern, -rar sniega motocikls
socialen (talsp.) sociālais dienests
sopor (pl.) atkritumi
sopsortera, -r, -de, -t šķirot atkritumus
sopsortering, -en, -ar atkritumu šķirošana
soptunn/a, -an, -or miskaste
sortera, -r, -de, -t šķirot
spara, -r, -de, -t taupīt
sparsam, -t, -ma, -mare, -mast taupīgs
specialkost, -en īpaša diēta, speciāls ēdiens
sportlov, -et, = sporta brīvdienas
spridning, -en, -ar izplatīšanās, izplatība
spy upp (-r, -dde, -tt) izvemt
spår, -et, = pēdas, pazīmes
spän/d, -t, -da saspīlēts, sasprindzināts
spänn (talsp.) kronas
spänn/a (spänner, spände, spänt) sasprindzināt
spännande, = saistošs, aizraujošs, aizraujoši
stackar/e, -(e)n, = nabadziņš
stackars, =  nabadziņš
stadsdel, -en, -ar pilsētas daļa, mikrorajons
stadskärn/a, -an, -or pilsētas centrs
stadsodling, -en, -ar audzēšana pilsētā
stadstull, -en, -ar pilsētas muitas
stappla, -r, -de, -t grīļotie, tenterēt
starta eget (-r, -de, -t) uzsākt savu uzņēmumu
statlig, -t, -a valsts
statsminist/er, -ern, -rar premjers, valstsvīrs
steg, -et, = solis
sten, -en, -ar akmens
stenhår/d, -t, -da intensīvs
sträck/a sig (-er, -te, -t) izplesties, sniegties
sträva efter (-r, -de, -t) tiekties pēc
studentbo/stad, -städer studentu viesnīca
studentkår, -en, -er studentu biedrība
studentmöss/a, -an, -or skolēnu/ studentu cepure
studentmottagning, -en, -ar vidusskolas absolvēšanas svētki
studiebidrag, -et, = studiju pabalsts
studielån, -et, = aizdevums studijām
studiemed/el, -let, = studiju līdzekļi
stug/a, -an, -or mājiņa, namiņš
stuka, -r, -de, -t izmežģīt
styrk/a, -an, -or spēks, stiprums
styrketräna, -r, -de, -t trenēties svarcelšanā
stål, -et tērauds
städdag, -en, -ar  uzkopšanas diena
ställ/a i ordning (-er, -de, -t) sakārtot
ställ/a upp (-er, -de, -t) palīdzēt
stäm/ma, -mer, -de, -t saskanēt
stämning, -en noskaņa
stöd, -et, = atbalsts
stödj/a (stödjer, stödde, stött) atbalstīt
stör/d, -t, -da dusmīgs, sadusmojies
sug/en, -et, -na kārs uz
sur, -t, -a, -are, -ast īgns
sura, -r -de, -t dusmoties
surfplatt/a, -an, -or planšetdators
Svenskport, -en Zviedru vārti
syfta på (-r, -de, -t) norādīt uz
syrr/a, -an, -or (talsp.) māsa
syssel/sätta (-sätter, -satte, -satt) nodarbināt
så klart skaidrs
så synd žēl
såsom kā, tā, tāds kā
såväl … som kā..tā, gan…gan
säkerhet, -en drošība
säkert droši
sällskap, -et, = sabiedrība, kompānija
särskil/d, -t, -da īpašs
sätt, -et, = veids
sätt/a frön (sätter, satte, satt) sēt sēklas
sätt/a på (sätter, satte, satt) ieslēgt
sätt/a sig ner (sätter, satte, satt) apsēsties
sök/a, -er, -te, -t meklēt, pieteikties, iesniegt dokumentus ģimnāzijā
sök/a upp (-er, -te, -t) uzmeklēt
sökande, -n, = meklētājs, pieprasītājs

T

ta en rund/a, -an, -or izmest apli, loku
ta hand om (tar, tog, tagit) rūpēties par
ta itu med (tar, tog, tagit) uzsākt
ta ledigt (tar, tog, tagit) paņemt brīvu dienu
ta reda på (tar, tog, tagit) uzzināt, izzināt
ta sig (tar, tog, tagit) izaugt
ta sig fram (tar, tog, tagit) doties uz priekšu
ta sig till (tar, tog, tagit) doties, vilkties
ta studenten (tar, tog, tagit) pabeigt ģimnāziju (vidusskolu)
ta tid (tar, tog, tagit) aizņemt laiku
Tack och lov! Paldies Dievam
tack vare pateicoties
tappa, -r, -de, -t pazaudēt
taskig, -t, -a, -are, -ast niķīgs, kaprīzs
tent/a, -an, -or eksāmens
termin, -en, -er semestris
tillbehör, -et, = piederums
tillbringa, -r, -de, -t pavadīt
tillfällig, -t, -a pagaidu
tillgänglig, -t, -a, -are, -ast pieejams
till/höra (-hör , -hörde, -hört) piederēt
till och med ieskaitot
till råga på allt visam pa virsu, vēl turklāt
tillstånd, -et, = atļauja
tillträde, -t, -n stāšanās (darbā, amatā), piekļuve
tillvalsämne, -et, -n brīvās izvēles mācību priekšmets
tillvaro, -n eksistence
tillverka, -r, -de, -t izgatavot, ražot
tillåt/a (tillåter, tillät, tillåtit) atļaut
tillåt/en, -et, -na atļauts
timjan, -en timiāns
tingsrätt, -en, -er vietējā tiesa, zemākā tiesa (pašvaldības apjomā)
tjejjour, -en, -er sieviešu atbalsta centrs
tjuga, -n (talsp.) divdesmit kronas
tjänst, -en, -er pakalpojums, darbs, amats
tjänst/göra (-gör, -gjorde, -gjort) dienēt
tolka, -r, -de -t interpretēt
tom, -t, -ma, -are, -ast tukšs
toppdomän, -en, -er domēns
toppennyhet, -en, -er super jauka ziņa
torg, -et, = tirgus
totalpris, -et, = kopējā cena
trappa ner (-r, -de, -t) samazināt
trapphus, -et, = kāpņu telpa
trappuppgång, -en, -ar kāpņu telpa
triv/as, -s, -des, -ts patikt, justies labi
trivsam, -t, -ma, -mare, -mast patīkams, omulīgs
troligen iespējami, šķietami
trygg, t, -a, -are, -ast drošs
trä, -et koks, koksne
trädgård, -en, -ar dārzs
träng/a sig (-er, -de, -t) spiesties
träningspass, -et, = treniņš
tröst, -en mierinājums
tub, -en, -er tūbiņa
tuff, -t, -a, -are, -ast drošs, brašs
tveka, -r, -de, -t šaubīties
tveksam, -t, -ma šaubīgs
tvillingar (pl.) dvīņi
tvinga, -r, -de, -t piespiest
tvung/en, -et, -na spiests
tvåbäddshytt, -en, -er divvietīga kajīte
tvärtom otrādi
tydligen skaidri, acīm redzot
tydligt skaidri
tygpås/e, -en, -ar auduma maisiņš
tyngd, -en, -er smagums
tågluffa, -r, -de, -t ceļojums ar vilcienu
tät, -t, -a, -are, -ast ciešs, blīvs
tävla i lag (-r, -de, -t) sacensties komandās
tävling, -en, -ar sacensības
tävlingsinrikta/d, -t, -de orientēts uz sacensībām

U

um/gås (-gås, -gicks, -gåtts) saieties
und/vika (-viker, -vek, -vikit) izvairīties
undantag, -et, = izņēmums
under kontroll kontrolēts
underhållning, -en laika kavēšana
underkän/d, -t, -da neieskaitīts
underlätta, -r, -de, -t atvieglot
underskötersk/a, -n, -or sanitārs, aprūpētājs, kopējs
undersök/a, -er, -te, -t izmeklēt
undersökningsrum, -met, = izmeklēšanas telpa
ungdomar, -na (pl.) jaunieši
ungdomsmottagning, -en, -ar jauniešu uzņemšanas nodaļa
ungdomsvårdsanstalt, -en, -er jauniešu kolonija
upp/föra sig (-för, -förde, -fört) uzvesties
upp/ge (-ger, -gav, -gett/givit) nosaukt
uppdela/d, -t, -de sadalīts
uppfattning, -en, -ar uztvere
uppgift, -en, -er uzdevums
uppklara, -r, -de, -t noskaidrot
uppkörning, -en, -ar vadīšanas eksāmens
upplev/a, -er -de -t piedzīvot, pieredzēt
upplevelse, -n, -r piedzīvojums
upplevelsepark, -en, -er piedzīvojumu parks
uppmuntra, -r, -de, -t uzmundrināt, iedrošināt
uppmuntran uzmundrinājums
upprepa, -r, -de, -t atkārtot
uppriv/en, -et, -na aizskārts, saviļņots
upprör/d, -t, -da uztraukts, sašutis
uppsats, -en, -er sacerējums, diplomdarbs
upptäck/a, -er, -te, -t atklāt
upptag/en, -et, -na aizņemts
uppträd/a, -er, -de, -tt uzstāties
uppvakta, -r, -de, -t apsveikt, izrādīt uzmanību
uppvärmning, -en iesildīšanās
urhungrig, -t, -a ļoti izsalcis
ursprunglig, -t, -a sākotnējs, pirmatnējs
ut/föra (-för, – förde, -fört) izvest, paveikt, izpildīt
ut/göra (-gör, -gjorde, -gjort) sastadīt, veidot, veikt
ut/reda ett brott (-reder, -redde, -rett) izmeklēt noziegumu
ut/se, -ser, -såg, -sett izvēlēties
ut/vinna (-vinner, -vann, -vunnit) iegūt
utbilda sig (-r, -de, -t) izglītoties
utbildning, -en, -ar izglītība
utbud, -et, = piedāvājums
utbytesstudent, -en, -er apmaiņas programmas students
utexaminera/d, -t, -de nokārtojis eksāmenus
utflykt, -en, -er  ekskursija, izbraukums
utmanande, = izaicinošs, izaicinājošs
utmärkelse, -n, -er apbalvojums, goda zīme
utmärkt, =, -a teicami, lieliski
utnyttja, -r, -de, -t izmantot, izlietot
utredning, -en, -ar izmeklēšana, noskaidrošana
utsatt, =, -a izstumtais, pakļauts briesmām
utsikt, -en, -er skats
utskriv/en, -et, -na izrakstīts
utväg, -en, -ar izeja
utveckla, -r, -de, -t attīstīt
utveckling, -en, -ar attīstība
utvecklings/land, -landet, -länder jaunattīstītā zeme
utvila/d, -t, -de atpūties
utöva, -r, -de, -t iesaistīties

V

vad gäller kas attiecas
Vad kul! cik forši!
val, -et, = vēlēšanas
Valborg pavasara dzīres
var/a, -an, -or prece
vara ihop (är, var, varit) būt kopā
vara känd för (är, var, varit) būt pazīstamam
vara med (är, var, varit) būt līdzi, būt kopā, piedalīties
vara rädd om (är, var, varit) rūpēties, satraukties par
vara sug/en på (-et, -na)  ļoti stipri vēlēties
vara tvungen (är, var, varit) būt spiestam
vara/finnas kvar (är, var, varit / finns, fanns, funnits) būt pāri, palikt pāri
vardagsrumsfönst/er, – ret, -er dzīvojamās istabas logs
vardera katrs atsevišķi
vare sig … eller …. vai nu…vai
varningsbrev, -et, = brīdinājuma vēstule
vattenkraft, -en, -er ūdens spēks, hidroenerģija
vattenkraftverk, -et, = hidroelektrostacija
vattna, -r, -de, -t laistīt, apliet
verka, -r, -de, -t likties
verksamhet, -en, -er darbība
vetenskapsområde, -t, -n zinātnes joma
vid behov, -et, = nepieciešamības gadījumā
vig/as, -s, -des, -ts laulāties
vikariera, -r, -de, -t aizvietot darbā
vilj/a, -an, -or griba
vinka, -r, -de, -t māt
vinn/a terräng (vinner, vann, vunnit) ieviesties, izplatīties
visa, -r, de, -t parādīt, rādīt
vista/s, =, -des, -ts uzturēties
vricka, -r, -de, -t izmežģīt
vrid/a sig (-er, vred, vridit) locīties, grozīties
vråla, -r, -de, -t bļaut
vuxen, vuxna pieaudzis
VVS (värme, ventilation, sanitet) siltums, ventilācija, santehnika
våga, -r, -de, -t uzdrīkstēties
våld/ta (-tar, -tog, -tagit) izvarot
vårdbiträde, -t, -n medicīnas māsas palīgs
värdefull, -t, -a, -are, -ast vērtīgs
vårdnad, -en aprūpe
vårhyllning, -en pavasara sumināšana
väck/a intresse (-er, -te, -t) izsaukt interesi
välgjor/d, -t, -da labi paveikts
välgörenhet, -en labdarība
välj/a (väljer, valde, valt) izvēlēties
välling, -en piena ķīselis, piena zupa
vänd/a (vänder, vände, vänt) griezt, pagriezt
vändning, -en, -ar  pagrieziens
vändpunkt, -en,-er pagrieziena punkts
vänj/a sig (-er, vande, vant) pierast
väntan (en) gaidas
väntrum, -met, = uzgaidāmā telpa
vär/d, -t, -da vērtīgs
värm/a upp sig (-er, -de, -t) sasildīties
värna, -r, -de, -t sargāt
växelvis pārmaiņus
växla, -r, -de, -t mainīties

W

wellpapp, -en gofrētais kartons

X

Y

yrkesval, -et, = profesijas izvēle

Z

Å

åk/a fast (-er, -te, -t) iekrist (par neatļautu rīcību)
åklagare, -n, = prokurors, apsūdzētājs
ålänning, -en, -ar Ālandes iedzīvotājs
ångra -r, -de, -t nožēlot
år/a, -an, -or airis
årskurs, -en, -er klase
åsikt, -en, -er uzskats
åskådare, -n, = skatītājs
åt gången vienā reizē
åter/vinna (-vinner, -vann, -vunnit) pārstrādāt
återetablera, -r, -de, -t atjaunot
återupp/ta (-tar, -tog, -tagit) turpināt
återvinning, -en atražošana, pārstrāde
åtminstone vismazākais

Ä

äg/a, -er, -de, -t būt īpašumā
äktenskapslag, -en, -ar likums par laulību
älv, -en, -ar upe
ämne, -t, -n viela, mācību priekšmets
ändra sig (-r, -de, -t) mainīties
ära, -n  gods
ärlig, -t, -a, -are, -ast godīgs
ätstörning, -en, -ar ēšanas traucējumi
äventyrsbad, -et, = ūdens atrakciju parks

Ö

ö, -n, -ar sala
ödetomt, -en, -ar tukšs zemes gabals
ögonblick, -et, = acumirklis
öka, -r, -de, -t pieaugt
öka/d, -t, -de paaugstināts
önskning, -en, -ar vēlēšanās, vēlējums
öppet hus jauniešu māja
Östersjön Baltijas jūra
överallt visur
överenskommelse, -n, -r vienošanās
överfall, -et, = uzbrukums
övergiv/en, -et, -na pamests
överhuvudtaget vispārīgi
överlev/a, -er, -de, -t izdzīvot
överlycklig, -t, -a pārlaimīgs
övernatta, -r, -de, -t pārnakšņot
överstigande, = pārsniegts
över/sätta (-sätter, -satte, -satt) tulkot, iztulkot
övertala, -r, -de, -t pierunāt
övertyga, -r, -de, -t pārliecināt
övrig, -t, -a pārējais

Tīmekļa saites

Fritid och hobby
www.secondhandbloggen.se
www.bonjourvintage.se
http://volang.elledekoration.se
www.atervinningen.se/sv/butik-linkoping
www.storsjoyran.se
www.mucf.se/evs/sv/elsas-hus/om-elsas-hus
www.elsaskylten.se
www.ingelas.se
www.hangaren.org
www.winnerback.se

Familjen och traditioner
http://www.uu.se/om-uu/i-korthet/siffror
http://www.uu.se/utbildning/studera-i-uppsala/nationer/

Idrott och hälsa
http://www.skl.se/
http://www.1177.se/Regler-och-rattigheter/Fardtjanst/

Arbete och yrkesliv
www.regeringen.ax
http://www.edu.fi/
http://www.swedenabroad.com/ImageVaultFiles/id_2247/cf_347/Estlandssvenskar.PDF
http://www.visitestonia.com/sv/semestermal/kulturskatter/svenskbygder

Jaunumi

Kontakti